Šķīrējtiesa un starpniecība ir divas no visizplatītākajām strīdu risināšanas metodēm. Abi ir alternatīvās strīdu izšķiršanas (ADR) veidi, kurus var izmantot, lai atrisinātu nesaskaņas, nevēršoties tiesā.
Šķīrējtiesa ir process, kurā neitrāla trešā puse, kas pazīstama kā šķīrējtiesnesis, uzklausa abas strīda puses un pieņem lēmumu. Šķīrējtiesneša lēmums ir juridiski saistošs un var tikt izpildīts tiesā. Šķīrējtiesas process parasti ir mazāk formāls nekā tiesas process, un to var pabeigt ātrāk.
Starpniecība ir process, kurā neitrāla trešā puse, kas pazīstama kā starpnieks, palīdz strīda pusēm panākt abpusēji pieņemamu risinājumu. Mediators nepieņem lēmumu, bet gan palīdz pusēm pašām vienoties. Mediators var sniegt informāciju un padomu, bet puses galu galā ir atbildīgas par savu lēmumu pieņemšanu.
Gan šķīrējtiesu, gan starpniecību var izmantot, lai atrisinātu dažādus strīdus, tostarp biznesa strīdus, ģimenes strīdus un darba strīdus. Tie bieži vien ir lētāki un mazāk laikietilpīgi nekā vēršanās tiesā, un var palīdzēt pusēm uzturēt labas attiecības.
Izlemjot, vai strīda risināšanai izmantot šķīrējtiesu vai mediāciju, ir svarīgi ņemt vērā strīda būtību un pušu mērķus. Šķīrējtiesa bieži tiek izmantota, ja puses vēlas juridiski saistošu lēmumu, savukārt mediāciju bieži izmanto, ja puses vēlas uzturēt labas attiecības. Ir svarīgi arī ņemt vērā izmaksas un laiku, kas saistīts ar katru procesu.
Neatkarīgi no tā, kura strīdu izšķiršanas metode tiek izvēlēta, ir svarīgi, lai procesā būtu kvalificēts un pieredzējis speciālists. Pieredzējis starpnieks vai šķīrējtiesnesis var palīdzēt nodrošināt procesa godīgumu un pušu tiesību aizsardzību.
Ieguvumi
Šķīrējtiesa un starpniecība ir divi alternatīvās strīdu izšķiršanas (ADR) veidi, kurus var izmantot, lai atrisinātu strīdus, nevēršoties tiesā.
Šīrējtiesas un starpniecības priekšrocības:
1. Rentabls: Šķīrējtiesa un starpniecība parasti ir lētākas nekā vēršanās tiesā. Tas ir tāpēc, ka process parasti ir īsāks un mazāk formāls nekā tiesas process.
2. Elastīgs: Šķīrējtiesa un starpniecība ir elastīgi procesi, kurus var pielāgot iesaistīto pušu vajadzībām. Tas ļauj pusēm izstrādāt risinājumu, kas viņiem der, nevis likt tiesnesim pieņemt lēmumu.
3. Privāts: šķīrējtiesa un starpniecība ir privāti procesi, kas nozīmē, ka tiesvedība nav pieejama sabiedrībai. Tas ļauj pusēm novērst strīdu sabiedrībā un saglabāt savu privātumu.
4. Ātri: Šķīrējtiesa un starpniecība parasti ir ātrāka nekā vēršanās tiesā. Tas ir tāpēc, ka process nav tik formāls, un puses parasti var panākt risinājumu īsākā laikā.
5. Galīgais: Šķīrējtiesa un starpniecība parasti ir saistoši, kas nozīmē, ka pusēm ir juridisks pienākums ievērot rezolūciju. Tas ļauj pusēm turpināt savu dzīvi, neuztraucoties par strīda atsākšanu nākotnē.
6. Radošs: Šķīrējtiesa un starpniecība ļauj pusēm rast radošus strīda risinājumus. Tas ļauj pusēm nākt klajā ar rezolūciju, kas tām der, nevis likt tiesnesim pieņemt lēmumu.
7. Apmierinātība: šķīrējtiesa un starpniecība var būt iesaistītajām pusēm apmierinošāks process. Tas ir tāpēc, ka puses var izstrādāt rezolūciju, kas tām der, nevis likt tiesnesim pieņemt lēmumu.
Kopumā šķīrējtiesa un starpniecība ir izdevīgi procesi, kurus var izmantot, lai atrisinātu strīdus, nevēršoties tiesā. Tie ir rentabli, elastīgi, privāti, ātri, galīgi, radoši un apmierinoši.
Padomi Šķīrējtiesa un starpniecība
1. Izprotiet atšķirības starp šķīrējtiesu un starpniecību. Šķīrējtiesa ir process, kurā neitrāla trešā puse, ko sauc par šķīrējtiesnesi, uzklausa abas strīda puses un pieņem lēmumu. Mediācija ir process, kurā neitrāla trešā puse, ko sauc par mediatoru, palīdz strīdā iesaistītajām pusēm panākt abpusēji pieņemamu risinājumu.
2. Zināt arbitrāžas un starpniecības priekšrocības un trūkumus. Šķīrējtiesa parasti ir ātrāka un lētāka nekā tiesvedība, un lēmums ir saistošs. Mediācija parasti ir lētāka nekā šķīrējtiesa, un pusēm ir lielāka kontrole pār iznākumu.
3. Apsveriet izmaksas, kas saistītas ar šķīrējtiesu un starpniecību. Šķīrējtiesas un starpniecības izmaksas var ievērojami atšķirties atkarībā no strīda sarežģītības un iesaistītajām pusēm.
4. Izvēlieties pareizo šķīrējtiesnesi vai starpnieku. Ir svarīgi izvēlēties šķīrējtiesnesi vai starpnieku, kas ir informēts par strīda priekšmetu un ir objektīvs un objektīvs.
5. Sagatavojieties šķīrējtiesai vai starpniecībai. Pirms šķīrējtiesas vai starpniecības sākšanas ir svarīgi sagatavoties, savācot visus attiecīgos dokumentus un pierādījumus un izprotot piemērojamos likumus un noteikumus.
6. Ievērojiet šķīrējtiesas vai starpniecības noteikumus. Šķīrējtiesas vai mediācijas laikā ir svarīgi ievērot procesa noteikumus, piemēram, iesniegt pierādījumus un izvirzīt argumentus.
7. Apsveriet šķīrējtiesas vai starpniecības iznākumu. Kad šķīrējtiesa vai starpniecība ir pabeigta, ir svarīgi apsvērt iznākumu un noteikt, vai tas ir pieņemams.
8. Ievērojiet šķīrējtiesas vai starpniecības noteikumus. Kad šķīrējtiesa vai starpniecība ir pabeigta, ir svarīgi ievērot līguma noteikumus, piemēram, maksāt jebkādas ar procesu saistītās maksas vai izmaksas.