Kad temperatūra sāk pazemināties un lapas sāk mainīties, ir laiks sākt domāt par aukstu laiku. Auksts laiks var būt izaicinājums, ar ko tikt galā, taču tā var būt arī lieliska iespēja izbaudīt dabu un piedalīties ziemas aktivitātēs. Šeit ir daži padomi, kā aukstā laikā uzturēt siltumu un drošību.
1. Ģērbieties slāņos: apģērba slāņošana ir labākais veids, kā saglabāt siltumu aukstā laikā. Valkājiet vieglu, elpojošu audumu, piemēram, vilnas vai sintētiska auduma pamatkārtu, lai ķermenis būtu silts. Pievienojiet vilnas vai vilnas vidējo slāni, lai iegūtu papildu izolāciju, un pārklājiet to ar ūdensnecaurlaidīgu ārējo slāni, lai pasargātu jūs no elementiem.
2. Aizsargājiet savas ekstremitātes: jūsu rokas, kājas un galva ir visneaizsargātākās pret aukstumu, tāpēc pārliecinieties, ka tās ir aizsegtas. Valkājiet cimdus, cepuri un siltus, ūdensnecaurlaidīgus zābakus, lai jūsu ekstremitātes būtu siltas un sausas.
3. Uzturiet hidratāciju: Ir viegli aizmirst dzert ūdeni, kad ārā ir auksts, taču hidratācijas uzturēšana ir svarīga, lai jūsu ķermeņa temperatūra būtu regulēta. Noteikti dzeriet daudz ūdens visas dienas garumā, lai saglabātu siltumu un veselību.
4. Izvairieties no alkohola: Alkohols īslaicīgi var likt jums justies silti, bet patiesībā tas pazemina ķermeņa temperatūru un var padarīt jūs jutīgāku pret hipotermiju. Izvairieties no alkohola lietošanas aukstā laikā un pieturieties pie siltiem dzērieniem, piemēram, tējas vai karstās šokolādes.
5. Paņemiet pārtraukumus: ja pavadāt laiku ārā aukstā laikā, regulāri veiciet pārtraukumus, lai iesildītos. Atrodiet siltu vietu, kur atpūsties, un iedzeriet kaut ko karstu, lai palīdzētu atjaunoties ķermeņa temperatūrai.
Ievērojot šos padomus, aukstā laikā varat uzturēties silti un droši. Izbaudiet dabu un visas ar to saistītās ziemas aktivitātes!
Ieguvumi
Aukstam laikam ir daudz priekšrocību. Tas var palīdzēt samazināt slimību izplatību, jo aukstā temperatūra var nogalināt daudzas baktērijas un vīrusus. Auksts laiks var arī palīdzēt samazināt gaisa piesārņojumu, jo aukstais gaiss ir blīvāks un var efektīvāk notvert piesārņotājus nekā siltais gaiss. Auksts laiks var arī palīdzēt samazināt ar karstumu saistītu slimību risku, jo tas palīdz uzturēt ķermeni vēsu. Auksts laiks var arī palīdzēt samazināt ādas vēža risku, jo aukstā temperatūra var samazināt UV starojuma daudzumu, kas sasniedz ādu. Auksts laiks var arī palīdzēt samazināt stresa līmeni, jo tas var palīdzēt cilvēkiem atpūsties un justies brīvāk. Auksts laiks var arī palīdzēt uzlabot miega kvalitāti, jo vēsāka temperatūra var palīdzēt cilvēkiem ātrāk aizmigt un ilgāk aizmigt. Visbeidzot, auksts laiks var palīdzēt samazināt noteiktu vēža veidu risku, jo aukstā temperatūra var palēnināt vēža šūnu augšanu.
Padomi Auksts
1. Noslāņojiet! Valkājiet vairākus apģērba slāņus, lai saglabātu siltumu. Sāciet ar plānu sintētiskā materiāla (piemēram, poliestera vai neilona) kārtu, lai izvadītu mitrumu, pēc tam pievienojiet biezāku vilnas vai vilnas slāni izolācijai.
2. Valkā cepuri! Cepure var palīdzēt uzturēt siltumu jūsu galvai un ausīm, kā arī regulēt ķermeņa temperatūru.
3. Valkājiet cimdus vai cimdus. Ir svarīgi turēt rokas siltas, jo tās ir vairāk pakļautas apsaldējumam nekā citām ķermeņa daļām.
4. Valkājiet ūdensnecaurlaidīgus zābakus. Lai saglabātu siltumu, ir svarīgi, lai kājas būtu sausas. Pārliecinieties, vai jūsu zābaki ir ūdensizturīgi un izolēti.
5. Ēdiet siltu, kaloriju saturošu pārtiku. Siltu, kaloriju bagātu ēdienu ēšana var palīdzēt uzturēt ķermeņa temperatūru regulētu.
6. Palieciet hidratēts. Daudz šķidruma dzeršana var palīdzēt uzturēt ķermeņa temperatūru regulētu.
7. Izvairieties no alkohola. Alkohols var likt jums justies siltāk, bet patiesībā tas pazemina ķermeņa temperatūru.
8. Izvairieties no kofeīna. Kofeīns var padarīt jūs siltāku, taču tas var izraisīt arī dehidratāciju, kas var izraisīt ķermeņa temperatūras pazemināšanos.
9. Kusties. Vingrojumi var palīdzēt uzturēt jūsu ķermeņa temperatūru regulētu.
10. Veikt pārtraukumus. Ja ilgu laiku atrodaties ārā aukstumā, ieturiet pārtraukumus, lai iesildītos.
bieži uzdotie jautājumi
J: Kas ir saaukstēšanās?
A: Saaukstēšanās ir vīrusu infekcija augšējos elpceļos, tostarp degunā, rīklē un deguna blakusdobumos. Saaukstēšanās simptomi var būt iesnas vai aizlikts deguns, šķaudīšana, klepus, iekaisis kakls un nogurums.
J: Cik ilgi saaukstēšanās ilgst?
A: Vidēji saaukstēšanās ilgst 7–10 dienas, bet daži saaukstēšanās gadījumi. var ilgt līdz divām nedēļām.
J: Kā es varu novērst saaukstēšanos?
A: Labākais veids, kā novērst saaukstēšanos, ir ievērot labu higiēnu, piemēram, bieži mazgāt rokas, izvairoties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem. un izvairieties pieskarties sejai. Turklāt pietiekama atpūta un sabalansēts uzturs var palīdzēt stiprināt imūnsistēmu.
J. Kādi ir saaukstēšanās simptomi?
A. Bieži sastopami saaukstēšanās simptomi ir iesnas vai aizlikts deguns, šķaudīšana, klepus, iekaisis kakls un nogurums. Citi simptomi var būt galvassāpes, ķermeņa sāpes un neliels drudzis.
J: Kā tiek ārstēta saaukstēšanās?
A. Nav iespējams izārstēt saaukstēšanos, taču ir veidi, kā palīdzēt mazināt simptomus. Tie ietver lielu atpūtu, daudz šķidruma dzeršanu, mitrinātāja lietošanu, bezrecepšu medikamentu, piemēram, ibuprofēna vai acetaminofēna, lietošanu un fizioloģiskā deguna aerosola lietošanu.
